Ja Tev rīt būtu jādodas prom uz nepazīstamu zemi,
ko Tu liktu savā koferī, ko atstātu mājās?

Turklāt nezinot, kad atgriezīsies – pēc dažiem gadiem, varbūt pēc pārdesmit, varbūt nekad… Kas ir būtiskākais, kas nākotnē palīdzēs ne tikai fiziski, bet arī garīgi un emocionāli izdzīvot svešumā? Uz šādu eksistenciālu jautājumu pēdējo 200 gadu laikā ir bijis jāatbild desmitiem un simtiem tūkstošu latviešu. Kāds ir bijis “izdzīvošanas komplekts” Latvijas izbraucēju koferos? Un kas palicis ārpus tiem?

Aizbraukšanai

Kas ir nepieciešams visiem ceļotājiem, kuri dodas projām no kādas valsts? Lasīt tālāk

Tā ir nauda, ceļasoma un dokumenti. Vismaz personu apliecinošs dokuments, kas ļauj izceļot, ir gandrīz visiem. Protams, cilvēki ņem līdzi ne tikai tādu dokumentu kā pasi, kas apliecina viņu identitāti, bet arī citus, kas tai brīdī šķiet svarigi. Tie pierāda īpašuma tiesības, iegūto izglītību, kvalifikāciju, mantas un dzīvības apdrošināšanu u.c. Bieži vien šie līdzi paņemtie dokumenti, kas mūsdienās šķiet pilnīgi nebūtiski, ir saglabāti, jo tie liecina par iepriekšējo dzīvi. Līdzi ņemamo mantu daudzums visbiežāk ir stingri ierobežots. Sevišķi kara laikā nav daudz izredžu vest līdzi lielu mantu daudzumu. Tāpēc somas, kofera vai lādes ietilpība un ērta transportēšana nosaka, cik daudz no iepreikšējās dzīves būs iespējams saglābt.

Izdzīvošanai un darbam

Lai cik dramatiski notikumi risinātos visapkārt, cilvēkiem jāturpina dzīvot. Lasīt tālāk

Liela daļa izbraucēju priekšmetu ir ikdienā nepieciešamas lietas. Apģerbs, ko vilkt mugurā, citi svarīgi personiski priekšmeti, kā brilles, bez kurām neiztikt. Sudraba karotes var lietot ikdienas maltītē vai nepieciešamības gadījuma izmantot kā vērtslietu vai maiņa preci. Tālredzīgākie izbraucēji mēģināja paņemt līdzi arī kādus sava amata rīkus, kas ļautu kaut ko nopelnīt, ja tāda iespēja rastos, un izdzīvot jaunajos dzīves apstākļos. Ne vienmēr šie riki izrādījās noderīgi, tapēc ka iepriekšējai darba pieredzei un kvalifikācijai jaunajā mītnes zemē bieži nebija nozīmes.

Laimei un piemiņai

Lai gan iespējas bija ierobežotas, koferos tika iepakoti daudzi priekšmeti bez praktiskas vērtības Lasīt tālāk

Tie kā laimes simbols svešumā atgādināja par iepriekšējo dzīvi - ģimeni, draugiem, darbu un dzimto zemi. Piemiņas priekšmeti no kristībām vai kāzām, mīļa vāzīte vai ģimenes fotogrāfijas ar laiku kļuva par ģimenes relikvijām un tika glabātas paaudžu paaudzēs. Kādreiz neapzināti līdzi paņemts nieciņš, piemēram, gabaliņš mātes ceptās rupjmaizes vai ceļmalā noplūkta rudzu vārpa, var kļūt par dārgu dzimtenes atmiņu.

Mājas sajūtai

Ja koferī vēl pieticis vietas, līdzi ņemtas arī skaistas, interesantas vai izglītojošas lietas, kas liecina par izbraucēju dzīves vērtībām. Lasīt tālāk

Lai arī tautastērps nav apģērbs, ko varētu lietot ikdienā un ceļa somā tas aizņem daudz vietas, atstājot Latviju, līdzi ņemti pārsteidzoši daudz tautastērpu. Tāpat arī grāmatas, kas ir smaga un nepraktiska bagāža, daudziem bijusi vērtība, kas bez šaubīšanās ņemta līdzi. Reizēm arī bērniem ļauts izvēlēties, kuru mantiņu ņemt līdzi. Šī visbiežāk bija vienīgā īstā rotaļlieta, bet pēc tam arī mīļa piemiņa no bērnības sapņu zemes Latvijas.